Latkovskis Leonards. Dzymtōs zemes ļaudis I

München: Latgaļu izdevnīceiba, 1966. — 249 S.
Grōmota „Dzymtōs zemes ļaudis“ nasaroda vīnā rōvīnī, bet garokā laika spreidī. Sokumā beja dūmots izdūt tikai vīnu apcerējumu: Muna tāva ticeiba. Bet tod izdevējs, kungs VI. Locis, noce ar Irüsynōjumu pi tos pat reizes sakūpot ari cytus rokstus, kas jau beja ogrōk nūdrukāti latgaļu izdavumūs un kas vēļ atsaroda rūkrokstā. Sei beja veseleiga ideja. Tai ka grōmota natopa vīnā laikā, bet ar atstarpēm un vyss manuskripts vīnā laikā nav bejis autora rūķos, jo atsevišķas nūdaļas tyka pōrsyuteitas vīna pēc ūtras, tod ir nütykuse vītvītom atsakortošona. Golvonais nūdūms ir bejis parōdeit Latgolas cylvāku, kaids tys beja Latgolas sātā. Centralū vītu Latgolas sātā ījēme golds, un šū ideju ir izsacejis vōka zeimējumā myusu ļūti apdōvynōtais mokslinīks, kungs Joņs Trūps. Lyuk, kū pats mokslinīks soka par šū ideju (1966. goda 22. marta vēstulē): „Vōka biļdē ir tālēts Latgolas mozūs ļaužu golds, pi kura un pi ols žbana sasapuļcēja i vacī, i jaunī, i leli, i mozi, i puiši, i meitas, kur tyka sprīsts im pōrrunōts vyss, kas dzeivē gadejēs. Tys golds beja sova veida latgaļu „Forums“, sovstarpejōs vīsmīleibas, kūpejčs dzeives, ticeibas un volūdas kūpšonas un izpausmes vīta.“